Nepērciet neko internetveikalos!

Preces vietā visticamāk saņemsiet šitādu meilu:

Godātie klienti!

Sakarā ar globālo un lokālo ekonomisko krīzi SIA “DIGI PARKS” ir spiesta paziņot, ka tai konstatējamas maksātnespējas pazīmes, tādēļ tā vērsusies zvērinātu advokātu birojā nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanai SIA “DIGI PARKS” maksātnespējas procesa uzsākšanai, iesniedzot tiesā parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu.

Es toč vairs nepirkšu ! Nahuj internetveikalu biznesu!

Krīze, nodokļi un laifhakings

Kā zināms LV teritoriju pārsvarā apdzīvo ļaudis, kuru moto ir „Jā mēs esam un būsim vislabākie (krutākie, smalkākie, bagātākie, glamūrigākie utt)”. Mēs vienmēr loooooti gribam uzvarēt visos čempionātos, eirovizijā un citās sacensībās, mums ir labākie faņi, zilākās govis, jautrākās meitenes Eiropas lūzeru dzertiņiem utt. Arī vai katram individuāli vajag būt pārākam par kaimiņu un čomiem: dārgākais auto kādu vien var atļauties, dzīvoklis kādos nebūt paradīzes namos vai hata kādā suņupļavas ciematā, feikas brendu šmotkas, utt. Labi, ja to visu godkārīgais cilvis ir sapircis par jau nopelnīto kāpostu, bet 90 % pajoliņu tak šām lietām paņēma kredītu vidēji uz gadiem 40 – acīmredzot ar domu, ka māklerošana un visi citi ahūnie biznesi vismaz šos gadus nesīs piķi stiprinot krutumu. Nu re…pagāja daži  ātri un priecīgi gadi un pienāca laiks, kad kapitālisma pamatperēklī amīšos vairs nebija labi ar patēriņa pieaugumu un, protams, iekš LV atkal pasteidzas būt priekšā planētai visai: šoreiz jēgas pārmīšanā: straujāku cenu kāpumu pasaulē nomainīja straujākais kritums, bankas steidza atprasīt, ko vien var tiem, kam vēl kas daudz maz vērtīgs kaut relatīvi piederēja (piem. pieķīlāt vecāku dzīvokli kā garantiju bērnu nopirktajam), bijušie miljonāri tapa pieķerti zogam paiku kaukur Taizemes veikalos, bet masu mēdijos informatīvo kontentu „Viss ir slikti!” nomainīja „Viss ir ļoti slikti!!!”.  Tā ir krīzes, tā teikt, pilsoniskā sastāvdaļa. Savukārt valstiskā – visas brīvas naudas atdošana par divu ļoti gudru brekšu valūtas maiņas kooperatīvu un attiecīgi visās valsts institūcijās legāli un (vel jo vairāk) viltīgi iegūstamā materiālā labuma piegriešana nah. Ne tev vairs eglītes ministrijās, ne algas labas, ne prēmijas, ne braucieni pieredzes apmaiņā, ne otkati ar prezentiem!  Nihrena…

Taču tas, dievamžēl, nepalīdzēja savilkt galus ar galiem un ādas skafandrā tērpies savdabis nolēma rīkoties tālāk: sākumā histēriski apcērtot učuku algas un vecajo pensijas, pēc tam arī soli pa solim ieviešot dzīvē Džanni Rodari grāmatiņā „Sīpoliņa piedzīvojumi” aprakstīto efektīvas ekonomikas knowhow:

Piem: (aptuvens citāts) „Valsts ienākumi ir kritušies, jo, kopš ieviests nodoklis par gaisu, iedzīvotāji sākuši mazāk elpot. Grāfienes Ķirses atgādina, ka viņas, būdamas gaisa īpašnieces, ir atzīstamas arī par nokrišņu īpašniecēm. Pamatojoties uz to, viņas pieprasa simts liru par vienkāršu lietusgāzi, divsimt liru par negaisu ar pērkonu un zibeni, trīssimt liru par sniegputeni un četrsimt liru par krusu.”

Pēdējie nodokļi par dāvanām un vāģu izmantošanu braukšanai ir goč kā Siņjora Pomidora izgudrotie. Bet mēs taču labi atceramies, ko mācīja mūsu bērnudienu iemīļotais varonis – Piekāst!

Un lūk – pie katra raxta portālos par to vai citu nodokli vai ierobežojumu ir n-tie simti komentu, kā to apiet – jāpiezīmē, cits par citu jēdzīgāki un asprātīgāki. Man patīk ideja par auto apgādāšanu ar firmas uzlīmi uz bampera un 24 stundu darba uzdevumu – reklamēt savu kantori ielās. Vēl jauki ir izveidot ģimenes firmu, kur vīrs strādā pa vīru, sieva par sievu bērni – stažējas un praktizējas, bet sievasmāte – drošības dienests. Katram alga –viens santīms mēnesī, bet pvn par paiku un visiem pārejiem tēriņiem …nu jūs saprotat.

So, lai gan mani krīze kā tāda maz uztrauc, tomēr šie haotiskie gājieni ar  piķa piesišanu, izdomājot absurdas klaušas un nodevas, mani kretinē. Lūk, tādeļ, izteicu savu viedokli antisociālā paskvilā.

Un vēl ideja – varētu visi sekot penšu piemēram un par katru valdības zalupīšanos sūdzēt to satversmes tiesā, uzrīdīt tiesībsargu un  PTAC. Vai arī brēkt, lai do Godmani atpakaļ – kāreiz brēkšanas gadadiena tuvojas !

Svojaks

Yo!

Es domāju, ka tīrība Baltajā Namā tiek uzturēta ar entuziasmu. Man ir gadījies sasveicināties ar  uzņēmuma vadītāju, kurā strādāju, paspeižot viņa roku ar visu, blaģ, nenovilkto ādas cimdu. Notinos no turienes pie pirmās iespējas.

Pačolēts pēdējā laikā IV

Spread – Babņiks vai kā nu tur valodnieciski tulkojas. Filma par maukuļu dzīvespriecīgo ikdienu un sūro likteni Losandželosas pusē. Mantu kults, absolūtu cita veida vērtību neesamība, seh, drags en rokenrol…Kā zināms, galvenais filmas aktieris Eštons Kučieris arī ikdienā ir līdzīgi sperdiskā situacijā kā joprojām skaistās Demijas Mūras dzīvesdraugs, tādēļ pēc iedvesmas un tēla krāsām tālu jājiet šam nebij. Taču kopumā filma 867 reizi atgremo mūžīgo stāstu: ” Viņš nezin, kas ir labs, bet filmas beigās viņš to obligāti uzzinās (izzinās nopietnākos sižetos) un arī kļūs labs! ” Vē, cik nepārliecinoši, lai gan laiku palaikam pa durvīm izlidinātās vīrieša požitkas izsauc līdzjutību kaut kur dziļi zemapziņā.

9 – Multene, ko izviedojuši nevienozīmīgais Tims Bērtons (Mars Attacks! bija izcila, parējais nu tā un tā) un viennozīmīgi pārvertētais Timurs Bekmabetovs (divu dozoru un vienas Andželīnas Džolijas autors kīno jomā). Otrais pat paspēja iznesties intervijās, ka multenes esot kino nākotne un tagad viss šamā radošais gars taps upurēts uz 3D altāra. Nu konceptuāli, nu idejiski interesanti, vizuāli nepatīkami un diezgan garlaicīgi ( lai gan tikai knapi 70 min kopumā, jopcik!). Lupatu lellītes tik žēlīgas kā bērnu fonda reklāmas uz ziemassvētkiem, stāsts par cilvēka personības daudzšķautnainību pazūd samudrītājos zīmējumos, bet atsevišķi tēli (no ļauno nometnes) vispār liekas kā piezīmēti, lai aizkrāsotu liekos pikseļus bildē. Nu kādā festivālā šis varētu iederēties, bet citādi nah nah!

Knowing – Trileris, kas sākas pat samērā interesanti. Zinātnieks atrod šifru, kas 50 gadus un 3 dienas uz priekšu paredzējis visas nelaimes uz zemes. nū..tiesa gan, no šifra uzrakstīšanas brīža ir pagājuši kā reiz 50 gadi un atlikušajās 3 dienās šis profesors-astrofiziķis (kurš cita starpā ik vakaru aizliek aiz krāgas 0,7 ) piedzīvo briesmīgu aviokatastrofu, vēl trakāku metro avāriju ,pulka citas visādas klizmas un atklāsmes, ieskaitot citplanētiešus, kuri atraugājas ar apžilbinošu gaismu un tamlīdzīgu sviestu. Pa vidam viņš sastop šifra uzrakstītājas meitu, kuras meita tāpat kā profesora dēls dzird balsis (skatītājs ir vēl neapskaužamākā situācijā, jo viņš, atšķirībā no tērētajiem bērniem, ne tikai dzird šos čukstus, bet arī redz proletāriešus putekļu mēteļos, kas šis balsis un messedžus izdod) …bet trešās dienas vakarā  tas nogrimst dibenā pārbaidītais Nikolass Keidžs (nez, viņam kāda cita sejas izteiksme arī piemīt bez panikas un skumjajām sāpēm grūtsirdīgajā skatienā) izfiško, ka nupat gals būs visai zemeslodei kopumā un dod vaļu filmas finālam, kurā proletārieši (ar pedobear atbalstu acīmredzot) savāc abus bērnus cilvēces reģenerēšanās nolūkiem , bet Keidžs priecīgs aiziet bojā kopā ar visu pasauli nemākulīgi vai pavirši uzzīmētā globālā katastrofā –uguns viesulī.  Sviesta zive gan ganjau ka izdzīvoja tajā

Inglorius Bastards – Tarantiņšķina par Otro pasaules karu, kurā ar interesanti un aizraujoši tiek parādīts, ka žīdi nav vis tikai līdzjūtību defaultā izraisoši Cietēji, bet šīs pašas pretstāvēšnas līdzvērtīgi (nu īstenībā pat pārāki) dalībnieki. Tik pat politnekorekti, kā Odesas klasisko iemītnieku (un ne tikai –arī pie mums zinu dažus, kuru humorā klausīties ir bauda ) pašironija. Vēl arī šai kusakā Breds Pits pierāda, ka ir viens no labākajiem Holivudas aktieriem, kā arī atsevišķi sižeta risinājumi stāv tuvu Pulp Fiction, 4 Rooms un Desperado līmenim. Pačolējiet, domāju patiks!

Bet vispār es 9 no rīta cenošos ieslēgt LNT un noskatīties Amuleta sākumu. Nu patīk man, ka diena iesākas ar The Smiths „How Soon Is Now”

Iz žizņi v Rossii :)

Работал диспетчером в такси. Поступил заказ. Диспетчер-коллега сообщает клиенту: «Выходите через пять минут. Вас ждёт „Мазда“, голубой металлик».

Дальше со слов водителя:
— Стою. Жду клиента. Выходит из подъезда женщина. Обошла два раза вокруг машины, потом осторожно приблизилась к приоткрытому окну и спрашивает: «Это вы голубой Виталик?»

Un vēl:

Fake

Briedis

Volverins

Čaplins

Merlinas

Firma

Pilsoniskā nostāja

Jidritvaikociņ!

Vai arī drīzak ” Hy eб твою мать!”  un “Quello che è Lei il fare di scopata, La fotte, Lei la carogna!”

Kāpēc Putins ir krabis?

Google publicējis savu ikgadējo atskaiti par meklētājā meklēto. Un, lūk, intersanta sadaļa, kas jau pat paspējusi samulsināt arī ārzemniekus visā pasaulē.

Visvairāk atbilžu meklēts uz virsrakstā minēto jautājumu.Pārējie top 10 jautājieni ir šādi:
Kapēc PSRS bij aizliegtas mikroviļņu krāsnis?
Kāpec es nekad nebraukšu uz Krieviju?
Kāpēc nemīl ebrejus?
Kāpēc Krievija nav Amerika?
Kapēc vīrieši nekad neklausa sievietes un neprot parkoties?
Kāpēc aizies bojā Amerika?
Kāpēc es esmu tāda muļķe?
Kāpēc  krīt ārā mati?
Kāpēc vīrieši mīl stervas?

Bļa, bail pat iedmāties, kas notiktu, ja vaicātāji saņemtu atbildes uz šiem saviem jautājumiem no googles

Tur Āfrikā zem gumijkoka..

Upe Mara vieno Keniju un Tanzāniju, kā mūsu Daugaviņa mūs ar Baltkrieviju. Šiem gan attiecības ir vēl saspīlētākās: kenijieši paniski baidās no tanzāniešu uzbrukumiem pierobežā, ka pat konvojē visu transporta kustību un citādi izrāda savas bažas. Tas gan neattiecas uz šo valstu nepilsoņiem – dzīvniekiem, kuri migrē pāri nedraudzīgajai robežai, kā pašiem ienāk prātā. Šos robežsargi ņem uz savu Izraēlā ražoto automātu grauda tikai galējas nepieciešamības gadījumā (nē, nevis tad kad pārāk sagribas ēst,  bet tikai tad, kad kāds no dzīvniekiem reāli apdraud no kapitālisma pasaules atbraukušo dabas mīļotāju). Jāatzīmē,  ka dzīvnieku valsts (atvainojos par kalamburu) tai pusē izskatās sakārtotāka un sakoptāka par dominējošās sugas izveidoto bēdu ieleju ar nosaukumu Kenija (Tanzānijā esot vēl štruntīgāk, bet par visādām etiopijām vispār nerunāsim ).  Lūk, hmm, tur pabijušā eiroeiropieša (ir tak cieņas pilni un politkorekti godāt nēģerus par afroamerikāņiem, vai šai gadījumā laikam  – afroafrikāņiem ) ievadvārdi tiešām iespaidīgam action Maras upes krastos abu valstu pierobežā. Galvenajās lomās debīls krokodīls un jaudīgi begemoti!

Par redzēto, izjusto un saprasto tai pusē gan jau būs vēl